Mācītājs Roberts Feldmanis

Mācītāja Roberta Feldmaņa [nepabeigtās] autobiogrāfijas teksta fragments,
kas satur ceļojuma aprakstu uz Evanģēliski luteriskās baznīcas misiju Dienvidindijā.

Un cita starpā viņš piemin arī Tomu (stāstā saglabāta autora izteiksme): „Pēc dažām dienām, nokārtojis un iegādājies tropu apģērbu Bombejā, sēdos vilcienā, lai dotos uz Karunagapurī. Pēc pāris stundām Arkonanā bij jāpārsēžas citā vilcienā, kas pievedīs gala punktā. Mazajā starpstacijā, pie kuras bij neliela pilsētiņa, bij jāgaida pāris stundu. Radās iespēja iepazīt Indiju pavisam tuvu un tieši.

MAR TOMA BAZNĪCA
Gar visu garo Indijas rietumpiekrasti stiepjas Rietumu Gatu kalnu grēda, izveidojot nošķīrēju valni starp Arābijas līča piekrasti un pārējo – lielo – Indiju. Nošķirtā piekrastes josla saņem daudz mitruma, ļoti krāšņa. Iedzīvotāju daudzums veido sādžas un pilsētas, kas bieži saplūst kopā. Tur ir arī Indijas “rietumu vārti” – tagad milzu osta pilsēta Bombeja – Indijas “vārti” uz Rietumiem. Un tiešām no senlaikiem Indijas rietumpiekrastē plūda ienācēji Indijā jau no vissenākiem laikiem – arābi, sīrieši, grieķi.
Šīs skaistās piekrastes zeme pašos dienvidos sastopas ar D Tamilu tautas apdzīvoto zemi – Tamil-nadu. Kalni gan ir starpā, bet aizas un pārejas nekavē sastapšanos. Šīs skaistās zemes dienvidus tagad aptver Keralas pavalsts – agrāko ķēniņu valstu Travankoras un Kočinas novadus. Šīs Keralas pavalstī un vēl tālāk uz ziemeļiem maljālu apdzīvotos apvidos liela daļa indiešu iedzīvotāju – malai jau pieder Mar Toma baznīcai, kādam kristīgās senbaznīcas zaram, kuri par savu ticības dibinātāju uzskata apustuli Tomu, kurš bij ieradies sludināt Evaņģēliju un pārstaigājis vēl arī citus Indijas novadus rietumos, atstādams atmiņu drumstalas. Mar Toma baznīca, kā dzīva un organizēta, ir pastāvējusi kopš apustuļa laikiem kā kristīgās senbaznīcas zars līdz mūsu dienām. Devos līdzi Karunagarapuri draudzes mācītājam G. Stephenam un misionārēm Annai Irbes kundzei un Horda kundzei iepazīt šo ļoti seno kristīgās Baznīcas zaru. Aizgrābti skatījām ļoti seno, bet askētiski vienkāršo baznīcu mūrus, kas pārcietuši neskaitāmas vajāšanas un postīti, un tikpat vienkāršo, rūpīgi glabāto iekšpusi ar vienkāršo iekārtojumu. Un mūkus, priesterus to senajos tērpos. Sastapām un iepazināmies arī ar Netrānu /?/ – Baznīcas Virsganu un piedzīvojām ļoti lielo pagodinājumu – mūs ielūdza turēt līdz ar Metranu /?/ un citiem bīskapiem – ļoti vienkāršo gavēņa laika mielastu... Ēdām vienkāršo mielastu kā apustuļu laikā, ņemdami no kopīgās bļodas vienkāršo augu barību. Apustuļu laiku vienkāršība un svinīgums bij pie visa – sarunām, barības, askēze. Jutāmies kā tādi, kas bijuši Apustuļu laikos. Mūki vēl daudz pēc tam stāstīja par nopietniem apstākļiem – pagānu (hindu ticīgo) vajāšanām un misijas darbu nekristīgo starpā. – Apustuļa Toma vārds vēl vienmēr dzīvs tautu atmiņā Indijas rietumos. Katoļu baznīca uzcēlusi apustulim Tomam lielu, krāšņu Dombaznīcu Mafrasā (Madrasa jeb Čennaja., aut.piez.) un kādā kalnā nelielu baznīciņu vietā, kurā it kā kāds bramīns (indiešu priesteris) nonāvējis apustuli. Katoļu baznīcai piemīt brīnišķā “spēja” vienmēr tomēr dabūt zināt vai saņemt rokā to, kas neatrodami zudis... (Trūkst viena lpp. (21.) no manuskripta!!! Starp, citu, Feldmaņa atmiņās tā ir vienīgā iztrūkstošā lapa, M.Š.)
Ceļmalā stāvēja ļaužu pulciņi – indiešu kristīgie ar saviem skolotājiem, lai redzētu un sveicinātu atbraucēju. Neliels [skaits] baltu, vienkāršu mājiņu – bijām Karunagarapurī, Latvijas luteriešu pirmajā misijas stacijā. Tur, ar izbraukumiem – pavadīju visu “ziemu” – četrus mēnešus. Savus iespaidus un vērojumus šai laikā esmu rakstījis un ievietojis [žurnālā] “Ārmisija”. Te tikai gribētu atzīmēt kopiespaidu un vērtējumu par redzēto un vērtēto ne vien Karunagarapurī, bet misijas darbā vispār.
Biju ieradies Indijā kā Latvijas Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas delegāts uz Vispasaules III Misijas konferenci Tambaramā, – laimīgā kārtā, kas notika Dienvidindijā, Tamilu zemē, Madrasa tuvumā. Tā notika Ziemsvētku laikā, un man bij vēl viens mēnesis, lai iepazītos ar Tamilu zemi un misijas darbu, ko tur strādāja Zviedrijas Baznīcas un citas misijas.”

Kāpēc un kā?

Ja tā būtu intervija...

- Ko var atrast šajā tīkla vietnē?
- Materiālus par kristietību un dažādajām filosofiskajām tendencēm Romas impērijā un citās zemēs kristietības pirmajos gadsimtos.
- Ar šiem tekstiem ir domāts pārsteigt lasītājus?
- Nē.
- Varbūt tā ir vēlēšanās sabojāt iespaidu par kristietību?
- Nē.
- Kāds ir patiesais iemesls šim pasākumam?
- Nevēlēšanās būt bez vainas vainīgam.
- ???
- Pavisam kodolīgi runājot, ir apnicīgi sajust dažnedažādos mājienus, ka, neiedams baznīcā, cilvēks ir sliktāks, grēcīgāks, mazāk garīgs.
- Tad jāsecina, ka ar šo darbu ir atrisināta konkrēta cilvēka personiskā problēma? Bet... vai tas ir pietiekams iemesls interneta vietnes veidošanai? Vai tas būs interesanti vēl kaut vienam lasītājam?
- Šis materiāls varētu būt noderīga lasāmviela jebkuram vidusmēra cilvēkam, jo skolas mācību programma par pasaules vēsturi nav īpaši daudzpusīga.
- Kās tas būtu jāsaprot?
- Notikumi nenotiek paši par sevi. Kāds tos virza. Katram no darbojošām personām ir sava moticācija, ko vislielākā mērā nosaka pasaules uzskats. Pasaules vēsture patiesībā ir pasaules uzskata jeb filosofijas attīstības vēsture. Tādēļ mēs daudz ko nesaprotam, ja nezinām, kāda motivācija bijusi uz pasaules vēstures skatuves pabijušajiem aktieriem. Un tādēļ mēs bieži vien noticam katram, kurš pārliecināti "bliež" ar faktiem, jo nezināšanas dēļ nejūtamies droši par savu taisnību, kaut arī daudz ko it kā nojaušam.
- Vai tik šis nav kārtējais gadījums, kad tiek vienkārši "bliezts"?
- Protams, šeit nav visaptverošas un kaut kādā ziņā unikālas informācijas. Materiāli ir tulkoti no dažādiem avotiem. Tās ir Tuvo Austrumu valstu mājas lapas, Indijas, Krievijas un citu zemju pētnieku atzinumi, kā arī atzītu hronistu liecības un viss cits, ar ko pārpilna informatīvā telpa. Latviešu valodā gandrīz nekas no šeit izvietotās informācijas līdz šim nav bijis publicēts (izņemot Josifa Flāvija darba fragmentus un A.Loginova analīzi par Toma evanģēlija datēšanu [arī fragmenti no darba par Bībeles viltošanas piemēriem], kas savulaik tika izvietots portālā e-misterija.lv ).
- Un tomēr, kas par dzinuli virza uz priekšu šos pētījumus? Tas nav vienas dienas vai viena mēneša darbs! Materiāli ir jāatrod, nerunājot par to, ka jāzina, ko vispār meklēt.
- Viss patiesībā sākās vienkārši... Ar nejaušu atradumu, ka apustulis Toms pēc Jēzus sišanas krustā pabijis Indijā un tur uzcēlis vairākas baznīcas, bet beigu galā miris mocekļa nāvē. Jau pirmais latviešu valodā rakstītais materiāls par Tomu Indijā pārsteidza: mācītāja Roberta Feldmaņa memuāros, kur viņš apraksta apustuļa Toma darbību, trūkst vienas lapas. Tā ir vienīgā trūkstošā lapa visā garajā darbā... Un praktiski tas ir vienīgais materiāls latviešu valodā par šo tēmu. Meklējumi nu tikai pa īstam sākās... Viena gada darbs ļauj secināt vismaz vienu: nav vērts un nav iespējams ar pieejamiem faktiem restaurēt kristietības dzimšanas brīdi, jo tūliņ šāds mēģinājums tiks atspēkots ar tikpat stipriem argumentiem. Un otrs (šķiet, galvenais): gandrīz visas līdz šim par autoritatīvām atzītās baznīcas vēsturnieku liecības ir faktu sagrozījumi vai rupji viltojumi, un to atzīst vairums objektīvo vērtētāju.
- Vai būtu jāsaprot, ka šis ir kārtējais mēģinājums pierādīt konkrētās ticības neloģiskumu un nepamatotību?
- Nē. Tas ir vienīgi personisks mēģinājums atrast pamatojumu savai iekšējai sajūtai, ka "lieta nav īsti tīra". Tie ir centieni izveidot aizstāvību pret dažādu demagogu psiholoģiskajiem uzbrukumiem ticības sakarā. Tā ir vēlēšanās nejusties neveikli, ka neesi baznīcā gājējs un nejūti iekšēju vajadzību pēc tā. Tā ir tiekšanās uz iekšēju brīvību, jo veikli savērptie teologu apgalvojumi par cilvēka iedzimto grēcīgumu un nespēju pašam sevi glābt, viņu patiešām var padarīt par dumju aitu.
- Vai būtu kāds īpašs padoms vai novēlējums lasītājam?
- Lasīt. Un domāt. Un meklēt vēl, jo šeit ir tikai kripatiņa no nepārredzamā materiālu kalna, kas pieejams.