Mācītājs Roberts Feldmanis

Mācītāja Roberta Feldmaņa [nepabeigtās] autobiogrāfijas teksta fragments,
kas satur ceļojuma aprakstu uz Evanģēliski luteriskās baznīcas misiju Dienvidindijā.

Un cita starpā viņš piemin arī Tomu (stāstā saglabāta autora izteiksme): „Pēc dažām dienām, nokārtojis un iegādājies tropu apģērbu Bombejā, sēdos vilcienā, lai dotos uz Karunagapurī. Pēc pāris stundām Arkonanā bij jāpārsēžas citā vilcienā, kas pievedīs gala punktā. Mazajā starpstacijā, pie kuras bij neliela pilsētiņa, bij jāgaida pāris stundu. Radās iespēja iepazīt Indiju pavisam tuvu un tieši.

MAR TOMA BAZNĪCA
Gar visu garo Indijas rietumpiekrasti stiepjas Rietumu Gatu kalnu grēda, izveidojot nošķīrēju valni starp Arābijas līča piekrasti un pārējo – lielo – Indiju. Nošķirtā piekrastes josla saņem daudz mitruma, ļoti krāšņa. Iedzīvotāju daudzums veido sādžas un pilsētas, kas bieži saplūst kopā. Tur ir arī Indijas “rietumu vārti” – tagad milzu osta pilsēta Bombeja – Indijas “vārti” uz Rietumiem. Un tiešām no senlaikiem Indijas rietumpiekrastē plūda ienācēji Indijā jau no vissenākiem laikiem – arābi, sīrieši, grieķi.
Šīs skaistās piekrastes zeme pašos dienvidos sastopas ar D Tamilu tautas apdzīvoto zemi – Tamil-nadu. Kalni gan ir starpā, bet aizas un pārejas nekavē sastapšanos. Šīs skaistās zemes dienvidus tagad aptver Keralas pavalsts – agrāko ķēniņu valstu Travankoras un Kočinas novadus. Šīs Keralas pavalstī un vēl tālāk uz ziemeļiem maljālu apdzīvotos apvidos liela daļa indiešu iedzīvotāju – malai jau pieder Mar Toma baznīcai, kādam kristīgās senbaznīcas zaram, kuri par savu ticības dibinātāju uzskata apustuli Tomu, kurš bij ieradies sludināt Evaņģēliju un pārstaigājis vēl arī citus Indijas novadus rietumos, atstādams atmiņu drumstalas. Mar Toma baznīca, kā dzīva un organizēta, ir pastāvējusi kopš apustuļa laikiem kā kristīgās senbaznīcas zars līdz mūsu dienām. Devos līdzi Karunagarapuri draudzes mācītājam G. Stephenam un misionārēm Annai Irbes kundzei un Horda kundzei iepazīt šo ļoti seno kristīgās Baznīcas zaru. Aizgrābti skatījām ļoti seno, bet askētiski vienkāršo baznīcu mūrus, kas pārcietuši neskaitāmas vajāšanas un postīti, un tikpat vienkāršo, rūpīgi glabāto iekšpusi ar vienkāršo iekārtojumu. Un mūkus, priesterus to senajos tērpos. Sastapām un iepazināmies arī ar Netrānu /?/ – Baznīcas Virsganu un piedzīvojām ļoti lielo pagodinājumu – mūs ielūdza turēt līdz ar Metranu /?/ un citiem bīskapiem – ļoti vienkāršo gavēņa laika mielastu... Ēdām vienkāršo mielastu kā apustuļu laikā, ņemdami no kopīgās bļodas vienkāršo augu barību. Apustuļu laiku vienkāršība un svinīgums bij pie visa – sarunām, barības, askēze. Jutāmies kā tādi, kas bijuši Apustuļu laikos. Mūki vēl daudz pēc tam stāstīja par nopietniem apstākļiem – pagānu (hindu ticīgo) vajāšanām un misijas darbu nekristīgo starpā. – Apustuļa Toma vārds vēl vienmēr dzīvs tautu atmiņā Indijas rietumos. Katoļu baznīca uzcēlusi apustulim Tomam lielu, krāšņu Dombaznīcu Mafrasā (Madrasa jeb Čennaja., aut.piez.) un kādā kalnā nelielu baznīciņu vietā, kurā it kā kāds bramīns (indiešu priesteris) nonāvējis apustuli. Katoļu baznīcai piemīt brīnišķā “spēja” vienmēr tomēr dabūt zināt vai saņemt rokā to, kas neatrodami zudis... (Trūkst viena lpp. (21.) no manuskripta!!! Starp, citu, Feldmaņa atmiņās tā ir vienīgā iztrūkstošā lapa, M.Š.)
Ceļmalā stāvēja ļaužu pulciņi – indiešu kristīgie ar saviem skolotājiem, lai redzētu un sveicinātu atbraucēju. Neliels [skaits] baltu, vienkāršu mājiņu – bijām Karunagarapurī, Latvijas luteriešu pirmajā misijas stacijā. Tur, ar izbraukumiem – pavadīju visu “ziemu” – četrus mēnešus. Savus iespaidus un vērojumus šai laikā esmu rakstījis un ievietojis [žurnālā] “Ārmisija”. Te tikai gribētu atzīmēt kopiespaidu un vērtējumu par redzēto un vērtēto ne vien Karunagarapurī, bet misijas darbā vispār.
Biju ieradies Indijā kā Latvijas Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas delegāts uz Vispasaules III Misijas konferenci Tambaramā, – laimīgā kārtā, kas notika Dienvidindijā, Tamilu zemē, Madrasa tuvumā. Tā notika Ziemsvētku laikā, un man bij vēl viens mēnesis, lai iepazītos ar Tamilu zemi un misijas darbu, ko tur strādāja Zviedrijas Baznīcas un citas misijas.”