05 februāris, 2010

katarisms

gara brīvībai veltīts...

Mēs zinām, ka kristīgā ticība 12. un 13. gadsimtā Latvijas teritorijā tika uzspiesta ar rupju spēku un [galvenokārt] viltu Livonijas krusta karu ietvaros, izmantojot vietējo cilšu savienību nesaskaņas

Precīzi tai pat laikā, kad bīskapa Alberta jaunie līvu un latgaļu vasaļi - Kaupo, Rūsiņš, Varidots un Tālivaldis ar saviem dēliem, kā arī Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un citu Eiropas zemju krustneši vērsās pret igauņu, zemgaļu, žemaišu, sēļu, lietuviešu un kuršu zemēm, vēl traģiskāki notikumi sākās tagadējās Dienvidfrancijas teritorijā. Traģiskāki tādēļ, ka Romas pāvests Inokentijs III izsludināja krusta karu pret katariem, kas patiesībā nebija ne pagāni, un pat ne saracēņi, bet gan kristieši.

Daži pētnieki, kas par katariem izteikušies latviskajā vidē, pārstāsta nepārbaudītus mītus un pašu kataru nāvīgā ienaidnieka - Romas katoļu baznīcas izplatīto versiju par viņiem, tādējādi uzturot virspusēju uzskatu, ka kataru ideoloģija Eiropas tautām būtu vēl lielāks ļaunums kā šodien valdošā. Sekojošais materiāls ir mēģinājums kaut mazliet kliedēt ap katariem radīto miglu. Informācijas iegūšanai izmantota Vikipēdija (W), kā arī Zojas Oldenburgas (ZO) un Annas Brenones (AB) grāmatas.

Lasītājam vispirms tiek piedāvāts gadījuma apraksts, kas pietiekami precīzi atspoguļo tālaika dvēseļu ganu personīgos morāles standartus...
Kodžeshollas (Anglija) abats Rodolfs pierakstījis gadījumu, kad Reimsas arhibīskaps savas svītas pavadībā devies apstaigāt pilsētas apkārtni. Viens no garīdzniekiem, vārdā Žervē Tilburī, pamanījis starp vīnogulājiem jaunu meiteni. Viņš tai piegājis un sācis uzmākties, izsakot visai divdomīgus priekšlikumus. Meitene, "neuzdrošinoties palūkoties uz viņu, nopietni un kautrīgi atbildēja", ka nevar viņam atdoties, jo "ja es zaudēšu nevainību, tad mans ķermenis tūdaļ tiks apgānīts, un es sevi nolemšu mūžīgām mokām".

Šāds sarunas pavērsiens jaunajam kanoniķim tūdaļ palīdzējis atpazīt ķeceri, un viņš nekavējoties ziņojis par bīskapam, kurš kopā ar svītu atradies turpat tuvumā. Meitenei kopā ar viņas audzinātāju piesprieda sadedzināšanu uz sārta, un viņa pieņēma nāvi ar satriecošu drosmi. Nav gan saprotams, kas bija dīvaināks - jaunās mocekles varonība vai tas, ka viņas tiesātāji un [sekojoši] arī hronists uzskata par pilnīgi dabisku kanoniķa centienus izvarot meiteni, bet pēc tam šo bezkaunību izmanto kā argumentu pret upuri. Kam Baznīca varēja sviest ar akmeni, ja pati bija kritusi tik zemu? (vairāk)

Kas bija katari?
Katarus bieži dēvēja arī par albiģiešiem, jo Albī apkaimē šī kristietības novirziena piekritēju bija visvairāk. Citi nosaukumi: maniķieši, origēnisti, publikāņi, audēji, bulgāri, patarēņi uc., jo pretinieki ļoti vēlējās tiem piekārt kādas jau agrāk nosodītas ķeceru kustības apzīmējumu un tādējādi padarīt cīņu pret viņiem pietiekami motivētu. Paši katari sevi tā nekad nesauca, un pašindentifikācijai lietoja vārdu kristieši, apustuļi vai kristopolitāņi [Kristus pilsoņi]. Parastie ticīgie viņus godāja par "labajiem ļaudīm". Dažkārt tika teikts - "labie vīri", "labās sievietes" vai arī "labie kristieši". Šajā rakstā mēs neanalizēsim vārda "katari" patieso izcelsmi, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas plaši ieviesās kopš laika, kad albiģiešu ķeceru prāvas sāka pētīt vēstures entuziasti. Tā kā pratināmie inkvizīcijas pierakstos tika dēvēti par katariem, ērtības labad turpmāk šis nosaukums tika atstāts kā visiem saprotamākais. Skaidrs ir tas, ka šo visai nievīgo apzīmējumu ieviesa "labo ļaužu" ideoloģiskais pretinieks - Romas katoļu baznīca.


Dzeltenais krusts bija jānēsā tiem katariem,
kas nožēloja savus maldus un tika atstāti dzīvi

Oksitāniešu (Tulūzas) krusts, ko dēvē arī par kataru krustu
Vairāk par krusta vēsturi

Pētnieku vidū līdz pat XX gadsimta beigām dominēja uzskats, ka kataru ideoloģijas pamatā bijis maniheisms vai pat zoroastrisms, taču tagad šis viedoklis tiek pārskatīts. Interesantākais ir tas, ka kataru jeb labo ļaužu tekstos ir atsauces tikai uz kristīgiem avotiem - tas redzams pat visradikālākajās nostādnēs (piem., attiecībā uz duālismu un pārdzimšanu). Kopumā kataru un katoļu teoloģija izmanto vienādus jēdzienus, brīžiem tuvinoties, brīžiem attālinoties savos uzskatos. (AB)

********************
Video stāsts par katariem (krievu valodā)



********************
Materiālus par Labajiem Ļaudīm apkopoja, kā arī tulkoja no krievu un angļu valodas Māris Šverns
Turpinājums ir šeit
___

17 jūnijs, 2009

einstein_gutkind

Alberts Einšteins par Bībeli un reliģiju

“Vārds “Dievs” man nav nekas vairāk kā cilvēka vājuma izpausme un produkts, Bībele ir godājamu, taču ļoti primitīvu leģendu apkopojums, kas tomēr ir diezgan bērnišķīgas. Nekāda interpretācija, lai arī cik veikla, mani nepiespiedīs to [uzskatu] mainīt,” savā vēstulē filozofam Erikam Gutkindam 1954.gada 3.janvārī rakstīja izcilais zinātnieks un relativitātes teorijas radītājs Alberts Einšteins.Vēstule, kas 50 gadus atradusies privātā kolekcijā, 2008.g. maijā tika pārdota izsoļu nama “Bloomsbury Auctions” rīkotajā izsolē par 170 000 mārciņām.

Šajā vēstulē zinātnieks noraida ideju, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta: “Man ebreju reliģija, tāpat kā visas citas, ir visbērnišķīgāko māņticību iemiesojums, un ebreju tautai, pie kuras es ar prieku piederu un ar kuras mentalitāti jūtu dziļu radniecību, manās acīs nav kādas atšķirīgas kvalitātes no citiem cilvēkiem. Kā rāda mana pieredze, ebreji nav labāki par citām cilvēku grupām". Tāpat A.Einšteins noraida ideju, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta.

Agrāk dižā zinātnieka izteikums par reliģiju kā “Zinātne bez reliģijas ir kliba, reliģija bez zinātnes ir akla” bijis daudzu diskusiju objekts un tika izmantots īpaši, lai atbalstītu argumentus par labu viņa ticībai. Pēc Gutkindam adresētās vēstules parādīšanās publiskajā telpā baznīcu pārstāvji šo gadījumu atkal pasteigušies novērtēt kā dzīves noguruša cilvēka prātojumus. Taču izsoļu nama rīkotājdirektors Ruperts Pauels uzskata, ka šī vēstule skaidri atspoguļo Einšteina domas par konkrēto jautājumu.

Pēkšņi parādījusies Einšteina vēstule kārtējo reizi apliecina informētības un izglītības nozīmi cilvēka uzskatu un dzīves pozīcijas veidošanā. Protams, var diskutēt par Dieva esību un viņa visvarenību, taču milzīga taisnība ir senajā Vidusāzijas parunā: "Uz Dievu paļaujies, taču ēzeli piesien".

Vēstules nobeiguma daļa ar autora parakstu.
Viss oriģinālteksts un angliskais tulkojums ir šeit.
----------------------------

25 maijs, 2009

uve_topper

Eiropas vēsture

Vācu rakstnieks Ūve Toppers ir pazīstams kā historiogrāfijas un hronoloģijas kritiķis un arī kā Austrumu speciālists. Grāmatā "Lielā krāpšana. Eiropas izdomātā vēsture" viņš uzskatāmi demonstrē, kāds ir baznīcas un laicīgās vēstures konstruēšanas mehānisms un kā tiek izstiepta Eiropas, Tuvo [un Tālo] Austrumu hronoloģija. Seno dokumentu analīze apstiprina arī citu neatkarīgu vēstures pētnieku atzinumus, ka Eiropas patiesā vēsture atšķiras no tās, ko pazinām līdz šim.


Intriģējoša izskatās dažu tā dēvēto humānistu rosīgā darbošanās. Viņi nepārtraukti ceļoja pa visu Vakareiropu, meklēdami antīko autoru darbus. Viņiem lieliski veicās, un Eiropas kultūras aprindas gavilēja par atradumiem, kas pēkšņi un brīnumaini lielā skaitā tika celti dienas gaismā. Nevienu gan īpaši neapbēdināja, ka pēc teksta iespiešanas tipogrāfijā, "oriģināli" vienmēr pazuda. Dzīvē taču visādi gadās... Ar šodienas prātu raugoties, dīvaina gan šķiet situācija, ka objekti, kas kādam varētu kalpot kā tieši pierādījumi svarīga fakta apstiprinājumam, viens pēc otra pazūd, ņemot vērā, ka katra šī materiāla iegūšana prasīja lielas pūles.

Šodien jo daudziem ir skaidrs, ka pirms XIV gadsimta nav neviena droši pierādīta vēstures fakta. Tas gan oficiālajai vēstures zinātnei netraucē apgalvot, ka tur un tur pirms 1900 gadiem konkrētā dienā dzimis kārtējais svētais moceklis, lai gan visus šos izdomājumus kopš to rašanās brīža godīgi sabiedriski darbinieki ir pārliecinoši noraidījuši. Vēsturi raksta uzvarētāji... un tādēļ skolu jaunatne vēl arvien īstās vēstures vietā spiesti apgūt izdomātu pāvestu un imperatoru vārdus un dzimšanas gadus.

Grāmatu krieviski tulkojis Jevgēņijs Gabovičs (1938.30.08., Tartu -2009.21.01., Potsdama). ---------------------------
Grāmatas lejupielāde:
http://bookz.ru/authors/uve-topper/velikii-_271.html
http://www.koob.ru/topper/vel_obman_evropi
ja neizdodas ielādēt, ieraksti komentāru blogā...