Par Kumranas kopienu

Irīna Svencicka par Kumranas kopienu

Kopienas locekļi neatzina valsts varu un jūdu garīdzniecības autoritāti, savu kopienu dēvējot par jauno savienību, ar to domājot savienību ar dievu. Pēc kopienas biedru uzskata, Bībelē nostiprināto veco savienību, jūdu priesteri un ortodoksāļi bija iznīcinājuši. Kumranas kopienas mācības pamatā bija uzskats par labā un ļaunā nesamierināmo cīņu; par "gaismas dēlu" (ar to domādami sevi) cīņu pret "tumsas dēliem". Viņi ticēja, ka pēdējā cīņā dalību ņems arī kosmiskie labā un ļaunā gari, eņģeļi un sātans. "Gaismas dēliem" gala beigās ir jāuzvar , bet viņu ienaidniekiem jātop sodītiem.
Kumranas rokrakstā "Kara statūti" ir teikts, ka pēc uzvaras "nabago rokās tu nodosi visu valstu ienaidniekus..., lai pazemotu tautu varenos, lai atmaksātu nešķīstajiem...". Šo pēdējo cīņu gaidās "gaismas dēli" dzīvoja noslēgtā komūnā. Viņi ieviesa kolektīvu darbu un īpašumu, nosodīja verdzību. Kopienas dibinātājs rokrakstos ir saukts par Taisno Skolotāju. Minēts, ka viņš ir ticis vajāts no nešķīstā priestera puses, bet pagaidām nav izdevies noskaidrot konkrētus vēsturisku cilvēku vārdus.
Pasaules ļaunumu kumranieši saistīja ar vispārēju tieksmi pēc bagātības un citu tautu apspiešanas. Sevi nostādot kā "gaismas dēlus", viņi dēvējās arī par vienkāršajiem, nabagajiem. Tā vēlāk sauca arī vienu no jūdu-kristiešu grupām - "evionim" (grieķu izrunā - "ebionīti", kas nozīmē - ubagi). Kumranas kopiena bija ļoti tuva esēņiem, par kuriem rakstīja senie autori. Tika atzīmēts, ka esēņu skaits jo dienas, jo kļuva lielāks.
Starp Kumranas rokrakstiem atrasts t.s. Damaskas dokuments, kas vēlāk iespaidojis sākotnējos kristiešu uzskatus. Zinātnieki atzīmē neskaitāmas terminoloģiskas un frazeoloģiskas sakritības Kumranas rokrakstos un pirmo kristiešu sacerējumos. Vieni un tie paši Vecās Derības citāti sastopami gan vienā gan otrā literatūrā. Izteiciens "gaismas dēli" satopams arī Jaunās Derības tekstos (Lk., 16:8, J, 12:36). Kristiešu darbos bieži lietotais ubagu jēdziens dažos gadījumos ir uzskatāms par kristiešu pašnovērtējumu.
Līdzības un sakritības ir arī kristīšanas rituālā un maizes svētīšanā. Vienā no Kumranas rokrakstiem lasām: "Izraēlas Mesija izstieps roku virs maizes, un pēc tam, kas viņš dos svētību, visa kopiena ņems dalību...". Esēņiem atrodams arī aizliegums nodarboties ar tirdzniecību.
Galvenā atšķirība uzskatos ir jautājumā par Mesijas atnākšanu. Kristieši uzstāja, ka Mesija jau bija atnācis un tas bija Jēzus. Un kristieši jau kopš sākuma bija atklāti, kas bija pilnīgi pretēji esēņiem un kumranītiem. Pilnīgs jaunums kristiešu mācībā bija aicinājums piedot saviem ienaidniekiem un mīlēt visus, kas gan vēlāk kļuva par pilnīgi abstraktu ideju.
Kopumā ņemot, Jaunās Derības Jēzus ir tuvāks ortodoksālajam jūdaismam nekā kumranīti. Taču gaidot Mesijas otro atnākšanu, kristieši pieņēma vairākas idejas no esēņu mesiānisma. Iespējams, ka ar Kumranas kopienu bija saistīts Jānis Kristītājs, un pirmie kristieši caur viņu iespaidojās esēņu garā. Bet tas jau ir no minējumu jomas...

Avots