Kaut kad ap mūsu ēras 450. gadu Keralā ieradās Kānas Toms kopā ar 72 sīriešu ģimenēm. Visur, kur vien varam izsekot agrīnajai kristietībai, mēs redzam, ka viņi [sa]jaucās tikai ar savējiem. Šie kristieši, kas līdz par šai dienai tiek dēvēti par nazarēņiem, ir pazīstami arī kā Sīrijas kristieši un tiem ir cieša saikne ar Sīrijas ortodoksālo baznīcu. Šīs kristiešu kopienas noteikumi attiecībā uz dzimtu turpināšanu arī mūsdienās tiek stingri ievēroti - un tas ir pamatkritērijs viņu identificēšanai ar Toma tradīciju, pie kuras viņi stingri turas līdz pat mūsdienām. Šīs komūnas locekļi bija ļoti aizrautīgi tirgotāji ar plašiem sakariem visapkārt, un ar savu komerciju deva lielu labumu savai mītnes zemei.
Piezīme: Kad Indijā ieradās portugāļu iekarotāji, Sīrijas kristiešu kopiena savus ticības brāļus uzņēma visai draudzīgi, kas turpmākajos laikmetos vietējā sabiedrībā kalpoja [un turpina kalpot] kā domstarpību un pārmetumu iemesls. Par portugāļu veikumu var izlasīt šeit (sk. Bom Jesus Basilica).
Kānas Toms ir pusleģendāra personība, kurš vēsturē pazīstams ar vārdiem Kānas Toms, Tirgotājs Toms, Toms Kānanīts, Jeruzalemes Toms, Knaias Toms, Kanaānas Toms, Thomas Cannaeno. Par viņu nav zināms nekas vairāk kā vien viņa vārds, un šo kristiešu migrāciju nevar aplūkot kā vēsturisku faktu. "Nav saglabājušās vara plāksnes, kur būtu iegravēts Kānas Toma vārds", raksta C.B Firss "Indijas baznīcas vēstures ievadā", un būtu pārsteidzīgi uzstāt, ka Toma Tirgoņa stāsta detaļas ir vēsturiska patiesība. Taču galvenais, ko varam teikt - ievērojamas sīriešu kolonijas Malabarā ir realitāte."
Nākamā sīriešu migrācija ir datēta 823. gadā, kad liels skaits Persijas kristiešu, ieskaitot divus bīskapus, ieradās Kvilonā (Kollamā), un apmetās šeit. Viņiem bija vietējā valdnieka dotas tiesības iegūt īpašumā zemi un citas privilēģijas. Kā pierādījums šim faktam ir piecas saglabājušās vara plāksnes ar iegravētajām privilēģijām. Nav gan īsti skaidrs, ko šīs privilēgijas nosaka, jo teksts ir vairākās valodās, un redzami pat daži paraksti senebreju valodā. Nosakāms ir tikai plākšņu datējums.
Jāpiebilst, ka Kvilonas vietējie iedzīvotāji ar lepnumu stāsta un rāda vietu jūrā, kur guļot akmens no apustuļa Toma baznīcas - to gan esot iespējams redzēt tikai augustā, kad ūdens līmenis jūrā ir viszemākais. Otrā gadu tūkstoša sākumā šo baznīcu noslaucījuši jūras viļņi. Saskrējušie jaunieši mūs vedina uz molu, no kura parādīšot precīzu vietu, kur atrodas Toma baznīcas akmens. Viens otru pārsaucot, viņi atkārto, ka Toms te bija un uzcēla baznīcu, bet vietā, kur stāvējusi viņa celtā būve, tagad atrodas piemiņas memoriāls. 
Puiši cits caur citu atkārtoja: "Jā, tur aiz mola ir akmens no pirmās Toma baznīcas, bet nevar tagad redzēt. Ejam tuvāk! - mēs parādīsim, ku tieši tas jūrā zem ūdens guļ. Augustā to gan var mazliet redzēt."
Netālu atrodas Sv.Pētera baznīca, par kuru arī teikts, ka to savulaik paņēmusi jūra. Visticamāk, jūrā gulošais akmens ir no kādas otrajā gadu tūkstotī celtās baznīcas, kad šeit ieradušies sīrieši jau bija pamatīgi iedzīvojušies un varēja atļauties uzcelt arī monumentālas būves, ...ja tas vispār ir no kādas baznīcas...
Interesanti, ka apustuļu laikā Jūdejā ļoti populāra bija Adiabenas valdnieku ģimene, kas visos iespējamos veidos palīdzēja Jeruzalemei. Tieši no šīs dzimtas nācis slavenais Jēzum piedēvētais teiciens par debesu valstību (sk.-Monobazs). Par to vai Toms vispār cēla un uzcēla kādu baznīcu Indijā, ir stipras šaubas, tieši ņemot vērā šo sākotnējo kristietības ideju - ka nav vajadzīgi tempļi šeit uz zemes bet gan "debesīs", ar to domājot garīgas vērtības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru