Toma baznīcas

Apskats par apustuļa Toma baznīcām Indijā
Indiešu interneta resursi
http://www.stthoma.com/7church_overview.html

Ieteikums aktīvajiem kristietības popularizētājiem - pirms ievietot citātus no šī raksta kādā citā portālā vai medijā, palasīt arī citus materiālus šajā blogā. Visnepacietīgākajiem varētu pat pietikt ar trijām rindkopām noslēguma materiālā par apustuli Tomu, kas atrodas šeit.

Kodungallore Church

Kodungalura jeb Cranganore kļuva par kristietības centru, Malabaras baznīcas māti; tieši te apustulis nodibināja pirmo bīskapiju ar Ksantipu kā bīskapu. Šo vietu var saukt par “Indijas kristietības šūpuli”. Šī piekrastes pilsēta atrodas 40 km uz dienvid-rietumiem no Tričuras Keralā.
Kā vēsta gandrīz vienprātīgā Malabaras tradīcija, “sv. Apustulis Toms ieradās Cranganorē mūsu ēras 52 gadā, uzbūvēja baznīcas septiņās vietās un tad mira mocekļa nāvē Sv.Toma kalnā pie Madrasas.” V.V.Hanters ir atzīmējis, ka “Lielā kristiešu populācija ir raksturīga šīs valsts iezīme. Sīriešu kristieši ir radušies mūsu ēras pirmajos gadsimtos.”

Senā Musiris jeb Kodungallura, kur ieradās sv.Toms
Kodungalluras apkārtnes shematiskā karte dod tikai aptuvenu priekšstatu par tur esošajiem dabasskatiem, kas paceļas pavisam nedaudz virs jūras līmeņa, ir pārpilni ar kanāliem un lagūnām, kas mēdz pērplūst lietus sezonās. Visas pazīmes rāda, ka 5 līdz 10 km platā zemes strēmele gar jūras krastu ir radusies nesen, jūrai atkāpjoties. Mūsdienās nav iespējams precīzi noteikt, kurā vietā Kodungalluras apkaimē ir atradusies senā Musiris osta vai Chera karaļu Mahodayapurama. Neviena no mūsdienās eksistējošajām būvēm šai apkaimē nav vecāka par 6 gadsimtiem.
Tā Kodungallura, ko varam redzēt mūsdienās, nav pat ēna no bijušā laicīgā krāšņuma. Ir pietiekoši daudz vēsturisku liecību, ka Muziris kādreiz ir bijusi varena osta un Chera karaļu rezidence, saukta par Thiruvanchikulamu, kas mūs aizved uz 8 gadsimtu mūsu ērā, bet ziņas ir pārāk trūcīgas un nav iespējams rekonstruēt nepārtrauktu šīs pilsētas stāstu, pat sākot no šī perioda. Pēc tam seko ilgstošs tumsas periods. Ir zināms vienīgi, ka Kodungallura turpināja būt pilsēta ar vērā ņemamu nozīmi, tā ka gan portugāļi, gan holandieši un vēlāk angļi uzskatīja, ka ir vērts to padarīt par vienu no saviem bastioniem.Indietis, kas sastādījis Travancores štata rokasgrāmatu, nešaubās par Malabaras tradīcijas patiesumu: “Nav šaubu, ka sv.Toms ieradās Malabarā un pievērsa vairākas Nambudiris ģimenes, no kurām viņš dažus ordinēja par priesteriem, piemēram Sankarapuri un Pakalomattam. Jo, saskaņā ar šo seno tradicionālo uzskatu par apustuļa misiju un darbošanos ar augstāko kastu indiešiem, mūsdienās ir fakts, ka zināms daudzums sīriešu kristiešu sieviešu, it sevišķi no Desamas, sauktas par Kunnamkulam, valkā drēbes tā, kā to dara Nambudiri sievietes, staigā, piesegdamas nevi no nekaunīgiem skatieniem ar milzīgiem lietussargiem tāpat, kā to dara šīs sievietes, un ieprecās, ja neskaita dažus izņēmumus pēdējā laikā, tikai cienījamās ģimenēs ar līdzīgu aristokrātisku izcelšanos.”
“Līdz Chera karalistes krišanai sv.Toma kristieši bija pakļauti Chera karaļiem. Pirmos gadsimtus kristiešu centrs bija Cranganore. Bet ar arābu invāziju situācija mainījās. Sv.Toma kristieši un ebreji pārcēlās uz citām vietām. Šai periodā pieauga Angamales nozīme.” (STCEI, II, p. 31, "Pirmsportugāļu periods (The Pre-Portuguese Period)", Xavier Koodapuzha)Arheoloģija un romiešu monētas teritorijā.Olluras baznīca Thrissurā tika dibināta tikai 1718.gadā. Pirms tam cilvēki gāja uz svēto misi uz Pazhuvilas baznīcu, kas tika dibināta 960.gadā. Ticējums stāsta, ka vēl pirms tam viņi gāja uz Enammavu, kas bija dibināta 500.gadā. Enammavu baznīca atzīst, ka ir cēlusies no nenozīmīgās Noth Pudukad baznīcas (dibināta 400.gads mūsu ērā). Šī baznīca savukārt cēlās no Mattamas baznīcas (apmēram 140.gads mūsu ērā), kas savu izcelšanos saista ar Palayuras baznīcu, ko dibinājis sv.Toms. Svarīgi ir tas, ka cilvēki, kas dzīvo šais vietās, vienprātīgi atzīst, ka hronoloģija ir pareiza, lai gan laiks ir nesis milzīgas izmaiņas katras vietas statusā, visas baznīcas vienprātīgi atzīst katras baznīcas izcelšanos. Tāpat visas Keralas baznīcas saista savu izcelšanos vai nu tieši ar kādu no sv.Toma baznīcām vai ar kādu no tām cēlušos baznīcu. Tādējādi šai tradīcijai ir ne mazāka nozīme kā uz papīra vai akmens rakstītam dokumentam.
Liels daudzums romiešu monētu ir atrastas Malabaras krastā (piemēram, no Eyyalas starp Cranganore and Palayuru, un no Kottayamas in Ziemeļu Keralā). Tikai divus gadus atpakaļ vairāk nekā tūkstotis romiešu zelta monētu tika izraktas Paraurā, arī ne pārāk tālu no Cranganores. Interesanti, ka lielais vairums šo monētu pieder apmēram 80 gadu periodam no Augusta līdz Nēronam (27.gads pirms Kristus un 68.gads mūsu ērā).
Periplus ir atzīmējis:”Šurp (uz Malabaras ostām) pirmkārt tika importēts liels monētu daudzums,…”

Kodungalluras saistība ar sv.Tomu (iemesli, vēsture un nepieciešamība)
Pārskats
Apustuļu laikā Ziemeļ -rietumu Indiju (mūsdienu Pakistānu), Rietumu krastu un Austrumu krastu ar Ziemeļāfriku un Rietumāziju savienoja bieži izmantoti tirdzniecības ceļi, pa zemi un pa ūdeni. Tādējādi Aleksandrija, Aden, Socotra, Ormuz, Ctesiphon, Cēzarija, Taxila, Broach, Kodungallur (Muziris) un pat Roma bija savstarpēji saistītas.
Kodungallura – Indijas kristietības šūpulis: Kristietības attīstība piekrastē un tās ģeogrāfiskā izplatīšanās norāda Kodungalluras nozīmi Dieva vārda sludināšanā Keralā un Indijā. Atbilstoši Keralas tradīcijai, kā tas ir vēstīts Rambana dziesmā un iekļauts visas zemes kolektīvajā atmiņā, neatkarīgi no ticības vai konfesijas, Kodungallura (Maliamkara) bija sv. Apustuļa Toma galvenā mītne, no kuras viņš organizēja un īstenoja dažādus savas misijas projektus un apustuliskos ceļojumus uz citiem misijas centriem.
Kodungallura - misijas galvenā mītne: Bija vairāki iemesli, kas droši vien pamudināja svēto izvēlēties Kodungalluru par savu galveno mītnes vietu. Piemēram, viņš pats pirmo reizi izkāpa Indijas krastā Keralā, Chera zemē, Kodungallurā. Pat ja viņš būtu devies uz karaļa Gondophares zemi vispirms, mūsdienu Indija ir pārliecināta, ka Kodungallura bija pirmā, kas saskārās ar apustuli un viņa vēstījumu. Un nevar noliegt iespēju, ka apustulis pirmkārt ir ieradies tieši Kodungallurā – ārzemju kuģiem vispieejamākajā ostā, un Primum Emporium Indiae pirms kāpt uz kuģa, lai dotos uz Taxila vai Gandhara pa piekrastes ceļu. Patiesībā kaut kas līdzīgs notiek sv. Toma Rambana dziesmā:
“Sv.Toms, mans vārdabrālis, lielais žēlsirdības reliģijas skolotājs,
(Viņš) kopā ar Avanu, karaļa Cholan pārstāvi,
Uzkāpa uz kuģa Arābijā un ieradās Maliamkarā
……………………………………………………………………………..
Pēc tam viņš steidzās un drīz sasniedza Mylapore”


Tālumā redzama ieeja līcī. Tradīcija vēsta, ka apustulis Toms Indijā ieradās tieši šeit. (Vairāk bilžu)
Savukārt, apraksts par Toma baznīcu apciemojumu skatāms zem nosaukuma Apustuliskā Indija (kopija no Draugiem.lv)


Toms visu laiku traucās turp un atpakaļ starp Kodungalluru un saviem tālu izkaisītajām misiju punktiem. Iespējams, viņam bija jādodas uz lielo ostas pilsētu, lai iegūtu informāciju, norādījumus un/vai naudas līdzekļus, kas ar kuģu kapteiņu palīdzību tika sūtīti no ārzemēm uz Kodungalluru. (Gan ārzemju ceļotāju, gan vēsturnieku rakstos un Sangham literatūrā ir neskaitāmas atsauces par plaukstošo starptautisko tirdzniecību Kodungallurā un svešzemju iebraucēju raženo plūsmu.)
Pat tik vēlu kā 849.gadā mūsu ērā “Pahlavi, Kufica un Hebrew paraksti Tharisapalli kristiešu vara plākšņu otrā komplekta beigās parāda, ka tirdzniecības centra locekļi bija dažādu rasu un tautību pārstāvji. Šie trīs parakstu komplekti attiecīgi pārstāv persiešu, arābu un izraēliešu grupas un iespējams, ka tie iekļāva ebrejus, kristiešus un pat musulmaņus(?), kā uz to norāda viņu personvārdi.”
“Pēc mēneša, kad viņš bija atgriezies Keralas zemē, karaļa
Tiruvanchikkulam brāļa/māsasdēls ieradās tai zemē (Cholana zemē),
Un, skūpstot viņa svētītās kājas, ļoti lūdzās. Viņi ceļoja ar kuģi,
Un, neapstrīdami, ieradās Malimkarā…”


Kodungallura – veiksmīga misija:

vēl viens iemesls, kāpēc apustulis nemitīgi dodas atpakaļ uz Kodungalluru, ir tas, ka viņa pūliņi kosmopolītiskajā Indijas Gateway City (pilsēta-vārti) jau no paša sākuma atmaksājās ar uzviju. Pašā pirmajā Indijā pavadītajā nedēļā,
“Te (Kodungallurā) ar saviem brīnumainajiem darbiem, astoņās dienās viņš nodibināja reliģiju
Atgriezdamies te no Mylapores, paklausot Kodungalluras karaļa aicinājumam, karaļa brāļa/māsasdēla pavadībā,
Kopā ar karaļa ģimeni trīs tūkstoši pagānu, neticīgo,
Tāpat kā četrdesmit ebreji, kas apmetušies šai zemē,
Tika nokristīti pusotra gada laikā.”
Tādējādi Chera impērijas galvaspilsēta uzņem apustuli un viņa vēstījumu ar atvērtu sirdi un pēc tam kļūst par visas zemes ticības pirmavotu. Tāpēc:
“Šai vietā lūgšanām (sv.Toms) uzcēla baznīcu un krustu.”

Un tas vēl nebija viss. Tad, kad Tiruvanchikkulamas karalis un visa karaliskā ģimene bija pieņēmuši vēstījumu, sv.Toms nekavējoties iesvētīja karaļa brāļa/māsasdēlu par bīskapu:
“Godu kļūt par reliģijas priestereim un bīskapiem
Un zināšanas par tās(reliģijas) noslēpumiem viņš deva tautai.
Valdošā karaļa Anthrayosa (Andrewa)
Brāļa/māsadēlu Keppu (Cephas) viņš iesvētīja par bīskapu.”
Un tad, kopā ar bīskapu Keppu, karaļa brāļa/māsasdēlu, viņš devās ceļojumos uz dažādām karaļvalsts daļām un viņa misija bija ļoti veiksmīga visā karalistē. Pēc veiksmīgas evanģēlija sludināšanas Quilonā, Trikkapeleswaramā, Chayalā, Gokkamangalamā, un Kottakkayalā,
“Ceļodams uz dienvidiem viņš ieradās Maliamkarā
Un bij priecīgs, atradis tur visu labā kārtībā.“
Pēc vēl viena ceļojuma uz Mylapuru, viņš atkal bija Kodungallurā pa ceļam uz Paruru no Palayuras un Malayatturas.
“Viņa pirmais māceklis Keppa (Cephas) [Tiruvanchikkulamas karaļa brāļa/māsasdēls, ], kas no viņa nekad nešķīrās,
Viņš ietērpa viņu savās drānās, un uzlika savu plaukstu viņam uz galvas.
Un viņš uzticēja viņam savu ticīgo vadīšanu.
Viņš piekodināja atzīt Keppu tāpat, kā viņi bija atzinuši viņu pašu. ”

Tādējādi, tāpat kā daudzās citās vietās un kontinentos, tā bija karaliskās ģimenes aizbildniecība, kas Keralā kristietības izplatīšanu padarīja vieglu. Tas arī izskaidro, kāpēc kristiešiem Keralā bija visas tās karaliskās privilēģijas un tiesības, tādas kā septiņdesmit divas privilēģijas, kas ir pieminētas dažādās vara plāksnēs un citas tirdzniecības privilēģijas, ko piešķīra 'Tazhekkattu Sasanam', utt.

Te apustulis izveidoja pirmo bīskapiju ar bīskapu Xanthipusu. Par godu senajai Cranganores tradīcijai, Viņa Svētība Leons XIII 1886.gadā atļāva Damao bīskapam (mūsdienās iznīkusi diacēze Bombejas Prezidentūrā) saukties par “Cranganores arhibīskapu.”

Niranamas baznīca
Niranama, kas atrodas gandrīz pusceļā starp Quilonu un Kokkamangalamu, tagad ir karaļa Džeimsa II atbalstītāju rokās. Baznīca ir piedzīvojusi daudzas atjaunošanas un pārveidojumus. Patreizējā baznīca, kas ir jau ceturtā celtne, atrodas sākotnējās baznīcas vietā, ko, kā pieņemts uzskatīt, ir dibinājis sv.Toms. Baznīcu iesvētīja viņa gaišība Vattasseril Geevarghese Deanious, Malankaras metropolīts, 1912. gada 14. februārī.

Par ko vēsta Rambanas dziesma?

Apustulis un princis Kepha devās ziemeļaustrumu virzienā no Quilonas un ieradās Thrikapaleswaramā, netālu no Niranomas. Thrikapaleswaramā tolaik bija Hindu tempļi, un, lai kristiešu komūnai sagādātu vietu publiskai pielūgšanai, apustulis uzstādīja krustu dažas astodaļjūdzes (vairākus simtus metru) uz rietumiem no kāda tempļa. Vietējiem cilvēkiem, kas nepiederēja kristiešiem, tas nepatika un tie izcēla krustu un iemeta to tuvējā upē.
Šī zaimošana notika kādu laiku pēc tam, kad apustulis bija devies prom uz Chayalu jeb Nileckalu. Divi kristieši no Thrikapaleswaramas devās turp un pieprasīja, lai apustulis ierodas vēlreiz viņu pusē un sakārto lietas. Krusts, kas bija iemests upē, kādu gabalu nopeldēja pa straumi un beigās piestāja uz zemes strēmeles pretējā upes krastā. Te, Niranomā, tika izvēlēta vieta jaunajai baznīcai.
Šīs otrās vizītes laikā apustulis uzturējās Niranomā divus mēnešus un šai periodā viņš nokristīja divus simtus cilvēku, kas deva papildus enerģiju un spēku šai kristiešu komūnai. Vietējais ticējums stāsta, ka lielākā daļa Nambutiris, pēc tam, kad sv. Toms tos bija pievērsis kristietībai, atdeva kastes ar savu zemes īpašumu dokumentiem Kymalam jeb Nairas vadonim, kas no tā laika ir pazīstams kā Niranam Petti Kaymal, un devās prom no šīs vietas .
No dažādiem brīnumiem, ko sv. Toms veica Niranamā, visievērojamākais bija bārddziņa bērna atgriešana pie dzīvības, ko bija nonāvējušas nekristīgās ģimenes, kas gribēja novelt vainu par šo noziegumu uz apustuli.

Palayuras baznīca
Kad sv. Toms ieradās no Kodungalluras, Palura jeb Palayura bija Nambudiri brahmaņu (augstākās kastas cilvēki Indijas komūnās) citadele. Divi tūkstoši gadus atpakaļ izraēliešiem Palayrā bija apmetne. Senatnējās ebreju sinagogas drupas aizvien vēl ir redzamas Brahmaņu tempļa ārpusē astodaļjūdzes (~200m) attālumā no baznīcas.

Tiek uzskatīts, ka pēc veiksmīgas brahmaņu izkonkurēšanas, Sv. Tomam izdevās pievērst lielāko daļu ciemata iedzīvotāju kristietībai. Vietējai templis, ko pēc sv. Toma pūliņiem brahmaņi pameta, tika pārveidots par topošo baznīcu.

Vēl nesen visapkārt baznīcai bija izkaisītas elku un skulptūru lauskas, vecā tempļa paliekas. Divas lielas ūdenstvertnes pie rietumu un austrumu vārtiem ir daiļrunīgas bijušās Hindu tempļa krāšņuma relikvijas.
Portugāļu periodā nodomu nojaukt veco baznīcu un uzcelt jaunu nācās atcelt sakarā ar vietējo cilvēku sentimentālajiem iebildumiem. Tomēr pēc kāda laika jauna baznīca uzmanīgi tika apbūvēta apkārt vecajai koka baznīcai, iekļaujot to savās sienās.
Palayura reiz ir bijusi arī Bīskapa rezidence. Tas ir skaidri noprotams no pāvesta Gregora XII bullas, kas datēta ar 1580 gada 15 martu. Tā piekodina un norāda ticīgajiem “būt paklausīgiem savam prelātam Mar Abraham un George of Christ, Palayuras bīskapam.” 'Obedite vero in Domino Abrahamo Archiepiescopo, vestro Georgio item Episcopo Palurensi'. Hyder Ali and Tippu Sultan, Mysores tirānu iebrukumi un vajāšana septiņpadsmitajā gadsimtā noveda šo ziedošo katoļu centru līdz panīkumam.

Patreizējā baznīca tika lēnām un neatlaidīgi uzbūvēta Britu valdīšanas sākumā (1797-93). Dīvaini, bet mūsdienās Palayuras ciematā nav vairs nevienas brahmaņu mājas.

Svarīgi vēsturiskie pieminekļi Palayoorā.
Laivu piestātne (Bottukulam), kur sv. Toms izkāpa krastā Palayoor.
Thaliyakulam – dīķis, kurā sv. Toms kristīja vietējos iedzīvotājus.
Chinna Malai (no Mylapore-Madrasas) kopija, kur sv. Toms kļuva par mocekli mūsu ēras 72 gadā.
Vēsturiskā Aryan tempļa atliekas/drupas. Vēstures muzejs. 14 granīta statujas, kas novietotas pie baznīcas galvenās ieejas un kur attēlots sv Toms dabīgā izmērā dažādos savas dzīves notikumos.
Baznīcas galvenās zāles Jubilejas durvis, kas ataino dažādus svarīgus bībeles notikumus, iegrebtus Birmas tīkkokā.
Kā nokļūt Palayurā?
Palayura ir daļa no Thrissur apgabala un atrodas Keralas rietumu krastā. Braucot pa ceļu, Palayura atrodas 28 km no Thrissuras, uz Thrissuras-Chavakadas ceļa, caur Pavarattyu. Ceļojot ar vilcienu, jābrauc ar Thrissuras – Guruvayuras vilcienu (24 km). No Guruvayuras uz Palayooru var nokļūt ar autobusu vai taksometru/autorikšu (2 km).

Kokkamangalamas baznīca

Kokkamangalama, tālu ziemeļos no Quilonas, Niranomas un Nileckalas, bija nākošais sv. Toma misionāra darbības centrs. Rambana dziesma stāsta, ka apustulis pavadījis vienu gadu Kokkamangalamā un nokristījis tūkstoti un sešus simtus iedzīvotāju. Kokkamangalama atrodas apmēram 20 jūdzes uz dienvidiem no Paruras.
Pēc krusta uzstādīšanas un baznīcas atklāšanas apustulis devās prom. Apustuļa prombūtnes laikā kāds izcēla krustu no tā vietas un iemeta to tuvējā lagūnā. Krusts peldēja pa straumi, līdz sasniedza Pallipuramu. Ticīgie svinīgi uzstādīja krustu piemērotā vietā Pallipuramā un izveidoja tur baznīcu.

Nilakkalas baznīca

Visas baznīcas, atskaitot vienu Chayalā (Nilakkalā), atrodas okeāna krastā vai tuvu tam. Chayala atrodas dziļi Sabarimalas pakalnos. Mūsdienās šī vecā baznīca ir pussagruvusi un ieaugusi džungļos.
Sv. Toms savā misionāra darbības laikā nodibināja septiņas baznīcas, tai skaitā Nilackalas (Chayalas) baznīcu. Apustulis atgriezās no Niranomas uz Chayalu jeb Nileckalu. Rambana dziesma vēsta, ka apustulis te darbojās vienu gadu un šai laikaposmā tūkstotis un simts cilvēku tika pievērsti kristietībai.
Par sv.Toma misionāra gaitām Nilackalā nav saglabājušās nekādas vēsturiskas liecības, taču par to ir rakstīts vecās metāla plāksnēs, Marthomma charitham, Veeradiyan dziesmā, kā arī daudzi vēsturnieki ir izteikuši neskidrus pieņēmumus par to, ka baznīcu Nilakkalā varētu būt dibinājis sv.Toms.
Daudzas kristiešu ģimenes Kanjirappallyā, Ayroorā un citās vietās ir cēlušās no Nilakkalas. Ayroorā ir Mar sv. Toma baznīca, ko sauc par Chayalu (Nilakkalu). Kādu laiku atpakaļ Nilakkalā bij nodoms uzcelt jaunu baznīcu, taču tas izraisīja vietējās hindu sabiedrības protestus, lai gan ir saglabājušies pierādījumi, ka agrākos laikos kristiešu baznīca un hindu templis ir pastāvējuši viens otram blakus tāpat kā mūsdienās tas aizvien ir redzams daudzās vietās Keralā. Grūtības tika pārvarētas pateicoties hindu draugu un kristiešu vadītāju augstsirdīgajai pieejai un Keralas valdības sniegtajai palīdzībai. Visu kristiešu konfesiju kopīgā aizbildniecībā tika uzcelta jauna baznīca jaunā vietā, kas, vienojoties visiem ieinteresētajiem, tika izvēlēta netālu no vecās vietas. Šai baznīcai ir vēsturiska nozīme kā pirmajai baznīcai, ko uzcēlušas visas konfesijas kopā kā simbolu un veltījumu sv. Toma mantojumam.
Kanjirappally vēsture Nanam Monam valodā (Tamil vecajā dialektā) stāsta par Kanjirappally senajiem iemītniekiem. Viens no Thommi Periya Veettila (A.D.1320) senčiem esot bijis Nilackalas baznīcas aizbildnis. Pēc Pandi Nadu laupītāju, sauktu par mežonīgiem zvēriem, uzbrukumiem, viņš kopā ar ģimeni un draugiem pārcēlās no Nilackalas (Chayalas) uz Kanjirappallyu.

Kollamas baznīca
Quilona (Kollama) aizvien vēl ir liela pilsēta, gandrīz otra galvaspilsēta Travankores apgabalā, tā ir viena no vecākajām Bīskapa eparhijām Indijā. To uzcēla pāvests Jānis XXII 1330 gadā. Tiek uzskatīts, ka baznīca, ko sv.Toms uzcēla Kollamā, vienā no lielākajiem katoļu centriem Indijā (vēlākos laikos), pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadu, pirms to aizskaloja jūra.

****

Āzija/Indija – “Svētā Toma kalna” svētvieta Malaiatorā, Keralā, svin “starptautiska svētceļnieku centra” statusa iegūšanu.

Kočina (Fides Service) – 13. februārī Sv.Toma kalnā, kas atrodas Malayattor-as kalnos, Keralā un kur, pēc nostāstiem, apustulis Toms esot skaitījis lūgšanas un meditējis, ar īpašu svētku misi tika atzīmēts tā jaunais “starptautiskas svētvietas” statuss. Mises laikā pāvesta nuncijs Indijā, arhibīskaps Pedro Lopess Kvintana (Pedro Lopez Quintana) nolasīja oficiālu Svētā Krēsla deklarāciju. Pagājušā gada maijā šo svētvietu, kas ik gadu piesaista trīs miljonus svētceļnieku no dažādām pasaules malām, Svētā Krēsla Austrumu Baznīcu kongregācija pasludināja par “starptautisko svētvietu”. Sevišķi sajūsmināti par šo paziņojumu bija Keralas katoļi, jo Sv.Toma kalns atrodas Keralā. Indijas katoļi seko trīs dažādiem ritiem: Sīriešu-Malabaras, Sīriešu-Malankaras un latīņu. Keralā vairums katoļu seko Sīriešu-Malabaras ritam, kas ir cēlies no Haldejas rita. Šie katoļi ir pēcnācēji pirmajiem Indijas kristiešiem, kas Kristus vārdu dzirdēja no apustuļa Toma mūsu ēras 40? gadā.
Svēto misi vadīja kardināls Varkey Vithayathil, Ernakulam-Angamalas arhibīskaps.
Svinībās piedalījās tūkstošiem vietējo katoļu un katolisko asociāciju un reliģisko ordeņu biedri, kā arī pārstāvji no citām kristiešu baznīcām un laicīgās varas pārstāvji.
(PA) (Agenzia Fides 15/2/2005 righe 25 parole 255)

-----------------------