25 aprīlis, 2008

Marko Polo par ap.Tomu


Marko Polo, Grāmata par pasaules daudzveidību
CLXXVI nodaļa
te aprakstīta vieta, kur glabājas Sv.Toma mirstīgās atliekas.

"Svētā Toma pīšļi ir Meabaras piekrastē mazā pilsētiņā, kur neviens - pat tirgotāji neiegriežas, jo izvedamo preču te maz. Vieta ir nomaļa, taču daudz kristiešu un saracēņu uz šejieni dodas svētceļojumos. Vietējie saracēņi, teikšu jums, Sv.Tomam tic stingri; stāsta, ka viņš bijis saracēnis, liels pravietis; sauc viņu par anairanu (no arābu vārda "havari" - apustulis), kas nozīmē "svēts cilvēks".

Pastāstīšu jums tādu brīnumu: kristiešu svētceļnieki ņem zemi tieši tai vietā, kur svētais uz mūžu aizvēra acis, un šo zemi viņi nes sev līdzi: kam ir četru vai trīs dienu drudzis, vai kāda cita vaina, tam dod izdzert [ūdeni] ar šo zemi; un slimais, tiklīdz nodzersies, tūdaļ atveseļojas. Un tas pats ar visiem slimajiem. Bet zeme, ziniet - sarkana.


Marko Polo ceļojumu apraksta noformējums

Pastāstīšu jums vēl par vienu lielu brīnumu, kas notika 1288. gadā pēc Kristus. Kādam vietējam augstmanim šeit bijuši lieli rīsa krājumi, un viņš ar tiem piebēris visas mājas blakus baznīcai. Kristieši, kas sargāja baznīcu un svētos pīšļus, redzot, ka pagānu kņazs piepilda tās mājas un svētceļniekiem nebūs kur apmesties, ļoti saniknojās; sāka lūgt, lai viņš tā nedara. Bet kņazs bija ļoti nežēlīgs, lepns un viņu lūgumus neuzklausīja un visas mājas pēc savas vēlmes un pret viņu gribu piepildīja ar rīsiem. Un tiklīdz viņš to bija veicis, lūk, kāds liels brīnums notika: tajā pat naktī svētais Toms viņam parādījās sapnī ar dakšām. Pielika svētais dakšas kņazam pie kakla un sacīja viņam: Ak, negantniek! Ja neiztukšosi manas ēkas, mirsi ļaunā nāvē!"

Svētais to teikdams, stipri piespieda kņaza kaklu; un kņazs sajuta tik stipras sāpes, ka gandrīz nomira; bet Sv.Toms pēc tam aizgāja. Piecēlās kņazs agri jo agri un un pavēlēja iztukšot visas ēkas; pastāstīja, kā viņam parādījās Sv.Toms, un tas tika turēts kā liels brīnums. Sapriecājās un jautri kļuva kristieši; slavēja un pateicās svētajam Tomam daudz; svētīja viņa vārdu. Brīnumi šeit katru gadu; un katrs, kurš par tiem dzird, atzīst tos par dižiem; kropļi un novārguši kristieši šeit izdziedinās.

Tagad pastāstīsim jums, kā Sv.Toms tika nogalināts. Svētais bija ārpus savas mītnes - mežā un lūdz tur Dievu Kungu, un viņam apkār bija daudz pāvu; pāvu šeit ir daudz - vairāk kā jebkur citur pasaulē. Lūdza svētais, bet kāds pagāns, kas bijas no izdzīto kastas, izšāva tuvumā uz pāvu bultu; viņš svēto neredzēja un mērķēja uz pāvu, bet ievainoja svēto labajā sānā; bet svētais - ievainots sāka pamazām cildināt Radītāju; no šīs brūces arī nomira. Bet pirms viņš ieradās šeit, daudz ļaužu viņš pievērsa Nūbijā. Savā laikā un savā vietā mēs jums pastāstīsim pēc kārtas šajā grāmatā, kā tas viss notika. "

---------

Nav komentāru: